Grieķija

ĢEOGRĀFIJA

Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidos. Grieķijas kontinentālās daļas dienvidos atrodas Peloponesas pussala. Grieķijai ir garākā krasta līnija no Vidusjūras valstīm un 11. garākā pasaulē. Grieķijai pieder 1200 līdz 6000 salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Lielākā sala ir Krēta, otra lielākā- Evija, kuru no kontinenta atdala 60m plats šaurums. Lielākā daļa salu atrodas Egejas jūrā, kā KiklāduZiemeļsporādu un Dienvidsporādu salas. Grieķija salas ir iecienītas tūristu vidū.

80 % Grieķijas teritorijas ir kalni. Valsts augstākais punkts ir Olimpa kalns (2917 m). Grieķijas rietumos dominē Pindu kalni, kas ir Dināru kalnienes turpinājums. Grieķijas ziemeļaustumos uz roebežas ar Bulgāriju atrodas Rodopu kalni. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Lielākās upes ir Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona.

 

TERITORIJA


131 957 kvadrātkilometi
 

IEDZĪVOTĀJI

10 816 286 (2012)

GALVASPILĒTA

Atēnas

LIELĀKĀS PILSĒTAS

Dandrīz divas trešdaļas Grieķijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Grieķijas lielākās un ietekmīgākās pilsētas ir Atēnas un Saloniki. Šajās abās pilsētās attiecīgi 2011.g. dzīvoja 3 090 508 un 790 824 iedzīvotāji

VALODA

Grieķu, angļu, franču

VALŪTA

Eiro (€) (EUR)

 

RELIĢIJA

Pareizticīgie 97%, musulmaņi 1.3%

KLIMATS

Grieķija ietilpst Vidusjūras klimatiskajā zonā; vasarā šeit gandrīz nav lietu, bet ziemā var būt lietusgāzes ar vētrām. Kopumā, Grieķijas klimats ļauj atpūsties te jebkurā gadalaikā un jebkurā veselības stāvoklī, protams, ja atpūta tiek pareizi plānota.

Peldēšanas sezona Grieķijā parasti sākas maijā, protams, arī aprīlī var baudīt „saules” un „jūras” vannas, bet diez vai šajā laikā Jūs pludmalē sastapsiet vietējos grieķus, kuri izvēlās atklāt peldēšanās sezonu jūnijā.

Ziema Grieķijā iestājas tad, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +6 grādiem, bet tāda temperatūra turas ne ilgāk par 2 nedēļām. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +12 grādi. Visaukstākais mēnesis – februāris. Janvārī un martā arī ir salīdzinoši auksts, kas, neapšaubāmi, tikai priecē kalnu slēpošanas un citu ziemas atpūtas veidu cienītājus. Ļoti reti kad ziemā uzsnieg sniegs, tas turas ne ilgāk par 3 dienām. Tomēr kalnu virsotnes gandrīz vienmēr ir sniega apsegtas. Kā zināms, piejūras pilsētās, pateicoties jūrai, klimats ir maigāks. Karstajās vasaras dienās un naktīs piekrastē var baudīt patīkamu, svaigu vējiņu.

 

CEĻOTĀJIEM

Viena no visapbrīnojamākajām un viesmīlīgākajām Vidusjūras valstīm. 

Daži fakti tiem, kas vēlas aizbraukt uz Grieķiju

Katru gadu MOUZENIDIS TRAVEL uzņem Grieķijā vairākus tūkstošus tūristu no Krievijas un citām NVS valstīm. Kompānijai ir pašu pārstāvniecības; tai ir ilggadēja veiksmīga darba pieredze tūrisma sfērā Grieķijā.

Kādas ir Grieķijas kā atpūtas vietas priekšrocības?

Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums: valsti apskalo 3 jūru ūdeņi, tās sastāvā ietilpst 3000 salu ar unikālām dabas ainavām.

Labvēlīgie klimatiskie apstākļi: klimats, salīdzinot ar citiem Eiropas kūrortiem, ir ļoti maigs.

Lielākā kūrortu un lielo pilsētu daļa atrodas tiešā jūras tuvumā.

Attīstītā infrastruktūra, kas neizjauc dabas ainavu harmoniju.

Ievērojamas vēsturiskās vietas, pasaules vēstures dārgumi un apskates objekti.

 

Tā ir tikai neliela daļa priekšrocību, kas runā par labu braucieniem uz Grieķiju, ar atpūtas vai ekskursiju apmeklējuma, apskates vai mācību, darījumu vai citu vizīšu mērķi. 
Sniedzam jums detalizētāku informāciju, kas palīdzēs Jūsu vēlmei „Gribu uz Grieķiju!” pārvērsties par stingru apņemšanos.

 

VĒSTURE

 Pēc Bizantijas Impērijas iekarošanas 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmaņu impērija. 1821. gada 25. martā grieķu patrioti sāka grieķu neatkarības karu, kurā izcīnīto neatkarību oficiāli nostiprināt izdevās pēc lielvaru (Lielbritānijas, Francijas, Krievijas) vienošanās 1829. un 1832. gadā.

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmaņu impēriju, lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Pirmā pasaules kara laikā Grieķijā pastāvēja ārpolitiskas domstarpības starp karali Konstantīnu I, kurš bija Vācijas pusē un premjerministru Elefteriosu Venizelosu, kurš simpatizēja Antantei. Rezultātā Konstantīns I atkāpās un 1917. gadā Grieķija iestājās karā Antantes pusē. Pēc kara Grieķija turpināja militārās operācijas Anatolijā, jo rietumu sabiedrotie bija apsolījuši Grieķijai daļu Osmaņu impērijas teritorijas. Grieķu—turku kara beigās Grieķija tomēr bija spiesta atkāpties no okupētajām teritorijām un atgriezties tās pirmskara robežās.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 28. oktobrī Grieķijā iebruka Itālijas karaspēks, bet 1941. gada 6. aprīlī Vācijas karaspēks. Pēc atbrīvošanas no okupācijas Grieķijā sākās pilsoņu karš starp EAM-ELAS partizānu armiju, kurā dominēja komunisti un britu atbalstītajiem monarhistiem. 1967. gada 21. aprīlī grupa armijas komandieru veica militāru valsts apvērsumu un izveidoja labēju militāru huntu. 1974. gada republikas referendumā grieķi nobalsoja par monarhijas izbeigšanu un republikas izveidošanu. 1981. gada 1. janvārī Grieķija kļuva par Eiropas Kopienas (Eiropas Savienības priekšteces) dalībvalsti.


VIRTUVE

Grieķija ir dienvidu valsts, tas nozīmē, ka augļi, visdažādākie vitamīnu un minerālu piesātināti zaļumi un dārzeņi te pieejami cauru gadu. Piedevām gandrīz visi grieķu virtuves ēdieni tiek pagatavoti izmantojot olīveļļu, kas ir ļoti veselīga mūsu organismam. Grieķijas nacionālā virtuve izceļas ar lielu ēdienu daudzveidību un tie ir īpaši populāri Eiropas valstīs. 

Svarīgu vietu grieķu uzturā ieņem zivis un jūras veltes. Grieķijā jūs redzēsiet lielu ēdienu daudzveidību no visdažādākajiem jūras iemītniekiem: garnelēm, kalmāriem, astoņkājiem, krabjiem, mīdījām, austerēm, omāriem u.c.
Apcepinātu vai izceptu zivi pēc tradīcijas pasniedz ar vienreizēju mērci, kas sastāv no olīveļļas un citrona sulas. 

Saskaņā ar grieķu paražām, tavernas apmeklētājam ir iespēja (un tā vienmēr ir apsveicama) ieiet virtuvē un izvēlēties iepatikušos zivi vai jebkuru citu produktu, kuru pēc tam viņam pagatavos, ievērojot visas klienta vēlmes. Ar īpašu vērienu gatavo jūras veltes „psarotavernās” (zivju restorāni),  no kurām vairākums, kā likums, atrodas tieši jūras krastā.

Kas attiecas uz gaļu un dārzeņiem, Grieķijas iedzīvotāji tos sautē, pievienojot dažādas garšvielas: sīpolus, ķiplokus, pētersīļus, piparmētras, papriku, vīna etiķi un citas.

Viens no iemīļotākajiem grieķu ēdieniem ir souvlaki (jēra gaļas vai cūkgaļas šašliks), ka arī citi gaļas gardumi, pagatavoti uz iesma vai oglēm.

Pirmie ēdieni (buljoni un zupas) Grieķijā nav īpaši pieprasīti. Acīmredzot karstais klimats liek par sevi manīt. Tomēr grieķu tradicionālo ēdienu tavernās ēdienkartē var atrast buljonus un krēmzupas. Viena no lētākajām, bet populārākajām ikdienas zupām, ir „fasolada” – pupiņu zupa, pagatavota pēc tradicionālās receptes, kā arī „fakes” – visu grieķu iemīļotā lēcu zupa.

Turklāt, Grieķijā ar lielu baudu ēd vistas buljona rīsu zupu, pievienojot sakultu olu un citrona sulu („kotosupa me avgolemono”), kā arī „vrasto” – liellopu gaļas zupu.

Tēja grieķiem ir visai dīvains un rets dzēriens, par kura eksistenci viņi atceras tikai saaukstējoties.

No karstajiem dzērieniem grieķi izvēlas stipru, aromātisku kafiju „ellinikos”, vārītu pēc tradicionālās austrumu receptes bez jebkādām piedevām. To ir pieņemts dzert maziem malkiem, stiepjot garumā baudas mirkļus un uzdzerot ūdeni. Jebkurā kafejnīcā jūs varat pasūtīt „vari gliko” – stipru un saldu, „metrio” – vidēju, ne tik stipru un saldu kafiju, kā arī „sketo” – vidēja stipruma kafiju bez cukura. Runājot par tradicionālo grieķu virtuvi, noteikti jāatzīmē lieliskus konditorejas izstrādājumus, kuru aromāti piepilda visas Grieķijas pilsētu ielas. 

Paradoksāli, bet, lai kur Jūs arī neatrastos, uz jebkuras ielas var paskatīties apkārt, un Jums priekšā noteikti būs kāda taverna, bufete, kafejnīca, kafijas veikals vai bārs.

Rodas iespaids, ka visa Grieķija ir piekrauta ar galdiņiem, bet viesmīlīgie iestāžu saimnieki gaida savus apmeklētājus ar atplestām rokā tikai tāpēc, lai tie pēc nopelniem novērtētu viņu nepārspējamo ēdienu pagatavošanas meistarību.

Grieķu iemīļotākais brīvā laika pavadīšanas veids – tavernu vakara apmeklējums, īpaši brīvdienās, draugu un radu lokā.  Tavernās vienmēr valda nepiespiesta, pozitīva atmosfēra. Visbiežāk te dzer alu vai „ouzo” (grieķu anīsa degvīns) un, protams, slaveno „recinu” – jaunu, neizturētu vīnu, nostādinātu uz skujkoku sveķiem, kuru atšķaida ar kokakolu.

Grieķijas restorāni un tavernas strādā no 12:00 līdz 16:00 un no 20:00 līdz pusnaktij, daži no tiem uzņem viesus līdz 2:00 naktī.

SPORTS

Grieķija ir Olimpisko spēļu dzimtene. Grieķija viens no populārākajiem sporta veidiem ir futbols. 2004. gadā Grieķijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem. Tāpat populārs ir arī basketbols.