Spānija

OFICIĀLAIS NOSAUKUMS

Spānijas Karaliste (Reino de España)

 

VALDĪBA

Parlamentārā demokrātija un konstitucionālā monarhija

-Karalis Felipe VI

-Premjerministrs Marjano Rahojs

 

ĢEOGRĀFIJA

Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas. Ziemeļrietumos caur Pireneju kalniem Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, bet rietumos ar Portugāli

 

TERITORIJA

 504 782 kvadrātkilometi
Krasta līnijas garums 4964 km
Ziemeļos Spāniju apskalo Biskajas līcis (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet no dienvidiem līdz pat austrumiem - Vidusjūra un Baleāru jūra.

 

IEDZĪVOTĀJI

46 030 109 (2010)

 

GALVASPILĒTA

Madride

 

LIELĀKĀS PILSĒTAS

Madride        3 165 235

Barselona    1 602 386

Valensija        786 424

Sevilja            696 676

 

VALODA

Spāņu valodā (spāņuespañol vai spāņucastellanoCastilian) runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss.

 

VALŪTA

Eiro (€) (EUR)

 

RELIĢIJA

Spānijā valsts reliģija ir romas-katoliskā. Aptuveni 95% katoļi. Ir arī neliels daudzums protestanti, 450 tūkstoši musulmaņu un aptuveni 15 tūkstoši jūdu.

 

KLIMATS

Ziemeļu piekrastē - mērens klimats, dienvidu daļā - sauss un karsts klimats ar maigām ziemām. Centrālajā daļā - karstas vasaras un aukstas ziemas. Sniegputeņi - tikai kalnu masīvos.

 

CEĻOTĀJIEM

Praktiski visa Spānija ir kā muzejs zem atklātas debess, kuru ieskauj brīnišķīgi jūras krasti un pludmales. Spānijas galvaspilsēta Madride atrodas pašā valsts vidienē. Apskates vērti ir Puerta del Sol laukums ar trim statujām, vecā Pasta ēka, Plaza Major laukums, Filipa III statuja, Plaza de la Provinsija ar Santa Krusas pili, Viljas laukums, San Migela bazilika, Kasa de Sinerosa pils, Luhanesa tornis, Karbonerasas klosteris, Episkopa pulkstenis, Los Karos laukums, San Isidro pulkstenis, San Andres laukums, La Latina – viens no pilsētas vecākajiem rajoniem, Sv. Franciska Lielā bazilika, viadukts, hercogu de Usedu pils, Spānijas laukums, San Markosa baznīca, Seralbo muzejs, Lirija pils, dievietes Sibelesas fontāns, Jūras muzejs, Neatkarības laukums, Armijas muzejs, Dekoratīvās mākslas muzejs, Velaskesa pils un Stikla pils, Botāniskais dārzs, zooloģiskais dārzs un atrakciju parks, Prado muzejs, Arheoloģiskais muzejs, Nacionālais muzejs, Gobelēna muzejs. San Lorenso de el Eskorial pilsēta atrodas netālu no Madrides un ir pazīstama ar Sarsuela cietoksni-klosteri, bibliotēku, arhitektūras muzeju.

Alkala de Enaresa ir Servantesa dzimtene – Universitātes ēka, jezuītu baznīca, arhibīskapa pils, klosteris. Aranhuesa – karaļu vasaras rezidence – parki, skulptūras, fontāni, muzeji. Barselona ir otra lielāka pilsēta valstī. Apskates vērta ir A.Gaudi arhitektūra, skaistākā gājēju iela pasaulē – La Rambla, Gotiskais kvartāls, Svētās Ģimenes katedrāle, El Greko muzejs, Guela parks, akvārijs, katedrāle, Pikaso muzejs, Giro muzejs, Okeanogrāfijas muzejs. Valensija ir trešā lielākā pilsēta – Migeletes baznīca, vecās biržas ēka, Seranno tornis, de la Virhena laukums, Centrāltirgus, Sv. Dievmātes baznīca, Lonha – zivju birža. Saragosa ir liela pilsēta Aragonijas provincē – Sv. Pilāra bazilika, El Tubo – bāru un kafejnīcu kvartāls, romiešu forums, nocietinājumi. Eskoriāls – karaļa Filipa II pils un kapenes. Segovija ir dzejnieku pilsēta, apskates vērta ir vecpilsēta un cietoksnis, akvedukts. Sevilja ir Andalūzijas galvaspilsēta, pazīstama ar lielāko katedrāli Eiropā un Hiralda minateru ar skatu laukumu 70 m augstumā.

Tarifa tiek dēvēta par vēju pilsētu, jo gadā ir 365 vējainas dienas. Granada – Alhambras pils, Katedrāle un kapela, čigānu kvartāls, flamenko šovi, vecpilsēta, tirgus. Ronda ir balto mājiņu pilsēta, kuras izvietotas uz aizas malas, pilsētā atrodas otra vecākā vēršu cīņu arēna Spānijā. Guadiks – pilsēta, kurā cilvēki dzīvo labierīkotās alās. Kordova – Lielā mošeja, ebreju kvartāls, Puķu iela, Corredera – tirgus. Toledo ir Spānijas viduslaiku galvaspilsēta - cietoksnis, baroka katedrāle, ieroču darbnīcas. Monserrata – klosteris Katalonijas dievmātes godam. Spānija visvairāk ir pazīstama ar saviem lieliskajiem kūrortiem un pludmalēm Loret de Mar – kūrortpilsēta.. Kosta Brava ir viena no populārākajām kūrortu zonām, tā atrodas Spānijas austrumos pie Francijas robežas, netālu no Džironas. Netālu no Malagas atrodas kūrortu zona Costa del Sol. Alikantes apkārtnē atrodas vāl viena populāra kūrortu zona Costa Blanca. Vispopupārākais Spānijas kūrorts ir Baleāru salas, kuras piesaista tūristus ar savu dabu un klusajām, mežonīgajān pludmalēm.

 

VĒSTURE

 3.gs p.m.ē. romieši ieradās pussalā, tādējādi adaptējot savu valodu, likumus un robežas. 409.gadā masveidā uz dzīvi pussalā apmetās ģermāņu ciltis un 419.gadā nodibināja Vestgotu karalisti. Vestgoti valdīja līdz 711.gadam. 714.gadā pussalu okupēja musulmaņi un pārvaldīja to 800 gadus. 13.gs beigās Apvienojās kristīgās Kastīlijas un Aragonas provinces un katoļu mūki vēlāk apvienoja visu Spāniju, un lika pamatus „Zelta ērai”. 1492.gadā pēdējais musulmaņu karalis padevās un Spānija kļuva par ticīgo valsti. Tajā paša gadā Spānija iegūst pirmās kolonijas un notiek aktīva tirdzniecība ar tām. 1808.gadā Spānijā iebruka Napoleona armija un Spānija zaudēja kontroli pār kolonijām. Tomēr spāņu tauta sacēlās pret Franciju un izcīnīja neatkarību 5 gadu ilgā karā un 1814.gadā Fernando VII atjaunoja Spāniju. 1898.gadā Spānija cīnījās ar ASV par kolonijām un Spānija tās zaudēja. 1931.gadā Alfonso XIII dibināja otro republiku. 1936.gadā notika pilsoņu karš, kurā uzvarēja Republikāņi. 1950.gadā ļoti attīstījās tūrisms un tirdzniecība ar ASV. 1970.gadā Spānija sasniedz visātrāko ekonomisko attīstību Eiropā. 1986.gadā Spānija beidzot pievienojās ES.


VIRTUVE

Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir zivis un citas jūras veltes, piemēram, menca ķiploku mērcē, moluskikrabjiforeles un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas mērces, gan saldās, gan asās. Arī siersdārzeņidesiņastruša gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu vīni. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas liķiera šķirnes. Populārs ir arī anīsa degvīns.

Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, pescaíto frito. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz aukstās zupas, kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir rīsi, piemēram, paelja un arròs negre. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas zupas, piemēram, uz maizes un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to sālot , piemēram, spāņu šķiņķi, vai arī iemērcot olīveļļā, piemēram, kā Mačego sieru. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, pote gallego un marmitako. Izplatīts ir arī viegli kaltētais Lakonas šķiņķis.

 

SPORTS

 

Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē futbols. Populāri sporta veidi ir arī basketbolstenissriteņbraukšanarokasbumba, kā arī pēdējā laikā Formula 1, jo šajos sporta veidos arvien vairāk sāk dominēt spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš 1992. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm, kuras notika Barselonā, un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi ūdenssportagolfa un slēpošanas.

Spānijas futbola izlase, svinot tās uzvaru UEFA Euro 2008 čempionātā, Madridē.

Spānijas futbola līga La Liga tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no veiksmīgākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir Madrides "Real" un "Barcelona". Arī citi klubi, kā "Sevilla", "Villarreal" un "Valencia", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. Spānijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem 2008. gada Eiropas čempionātā. Arī tālajā 1964. gadā viņi kļuva par Eiropas čempioniem. Arī Pasaules čempionātos Spānija regulāri piedalās, bet pagaidām bez lieliem panākumiem.

Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir Madrides "Real"FC Barcelona un Badalonas "Joventut". Šie klubi ir uzvarējuši gan Eirolīgā, gan ULEB Eirokausā. Vairāki spāņu basketbolisti spēlē arī NBA. Slavenākie no tiem ir Pau GazolsHosē KalderonsRūdijs Fernandess un Serhio Rodrigess.